Kad kredīts ir saprātīgs risinājums – un kad nē

2025. gadā Latvijas nebanku kreditētāji pirmo reizi izsniedza kredītus vairāk nekā par miljardu eiro – 1,003 miljardus eiro 1,14 miljonos līgumu. Vidēji tas ir ap 880 € uz vienu līgumu. Tajā pašā laikā katram piektajam kredītņēmējam ir kāds kredīts ar vairāk nekā 90 dienu kavējumu. Kāpēc cilvēki aizņemas, kur sākas problēmas un kā saprast, vai kredīts tavā situācijā ir saprātīgs lēmums? Apkopojām publiskos datus.

Rekordgads ātrajiem kredītiem

Pēc PTAC datiem 2025. gadā patērētāju (nebanku) kreditētāji izsniedza par 23,6 % vairāk naudas nekā gadu iepriekš. Visstraujāk auga distances kredīti – tie, ko noformē internetā, – par 31,88 %, un līzings – par 31,91 %. Klasisko patēriņa kredītu apjoms nebanku sektorā savukārt samazinājās par 15,86 %. PTAC pieaugumu skaidro ar minimālās un vidējās algas kāpumu.

Lielākā daļa šo kredītu tiek atmaksāti: 95,89 % portfeļa (pēc apjoma) atmaksā bez kavējuma vai ar kavējumu līdz 30 dienām. Taču kopējā aina pa visiem kreditētājiem ir mazāk rožaina.

Kāpēc cilvēki aizņemas

Luminor un Norstat 2025. gada septembra aptaujā Latvijas iedzīvotāji kā patēriņa kredīta mērķi visbiežāk nosauca:

Mērķi mainās līdz ar vecumu. Jaunieši (18–29 gadi) biežāk aizņemas auto (42 %) un ceļojumiem (19 %), bet 60–74 gadus veci cilvēki – medicīnai (34 %) un zobārstniecībai (18 %).

Swedbank aptauja rāda citu pusi: no tiem, kas pēdējā gada laikā aizņēmās, 38 % to darīja neplānotu izdevumu dēļ, bet 20 % – ikdienas tēriņiem. Jauniešu vidū ikdienas tēriņiem aizņēmās 28 %.

Lasi arīCik maksā 1000 € kredīts: 18 aizdevēju salīdzinājums

Kur sākas risks

Kredītinformācijas biroja (KIB) dati par 2026. gada 1. ceturksni: aktīvas kredītsaistības ir 702 tūkstošiem cilvēku, un 152 tūkstošiem jeb 22 % no viņiem ir vismaz viens kredīts ar kavējumu virs 90 dienām. Šādu kavēto saistību atlikums ir 986 miljoni eiro.

Viena no bīstamākajām situācijām ir aizņemšanās, lai samaksātu citu kredītu. KIB un Norstat aptaujā 27 % iedzīvotāju atzina, ka vismaz reizi dzīvē to ir darījuši. Visbiežāk – 30–39 gadu vecumā (37 %) un mājsaimniecībās, kur uz katru locekli ir līdz 550 € mēnesī (37 %).

„Ja jauns aizdevums tiek ņemts tikai tādēļ, lai samaksātu iepriekšējā kredīta maksājumu, tas var liecināt par finanšu līdzsvara zudumu.”

Intars Miķelsons, Kredītinformācijas biroja valdes loceklis

Daļa problēmu sākas ar to, ka nav rezerves. Pēc KIB datiem 58 % iedzīvotāju, zaudējot ienākumus, spētu segt izdevumus ne ilgāk par trim mēnešiem, bet 17 % – pat ne vienu mēnesi.

Kad kredīts var būt saprātīgs

• Vienreizējs, nepieciešams izdevums ar skaidru labumu – piemēram, auto, bez kura nevari nokļūt darbā, vai remonts, kas novērš lielākus zaudējumus (jumts, apkure).
• Esošo kredītu apvienošana ar zemāku GPL, ja kopējā atmaksājamā summa tiešām samazinās, nevis tikai mēneša maksājums. Kā to pārbaudīt, skaidrojam rakstā kredītu apvienošana.
• Steidzami veselības izdevumi, kurus nevar atlikt un kuriem nav uzkrājumu – ja maksājums iekļaujas budžetā.

Visos gadījumos svarīgi, lai būtu stabili ienākumi, no kuriem maksāt, un lai būtu salīdzināti vairāki piedāvājumi.

Kad labāk neaizņemties

• lai samaksātu cita kredīta maksājumu;
• ikdienas tēriņiem – pārtikai, komunālajiem maksājumiem, īrei;
• impulsa pirkumiem un lietām, kuras var pagaidīt un sakrāt;
• ja ienākumi ir neregulāri vai drīzumā var samazināties;
• ja jau tagad ir grūti samaksāt esošos maksājumus.

Ja grūtības jau ir, vispirms sazinies ar esošo kreditoru par maksājumu grafika maiņu un izlasi atbildīgas aizņemšanās padomus.

Cik maksā aizņemties

Cena atkarīga no GPL un termiņa. Mūsu aprēķinā 1000 € uz 12 mēnešiem kopā jāatmaksā 1052,59 € ar 10 % GPL un 1298,10 € ar 65 % GPL, bet, pagarinot termiņu līdz 60 mēnešiem, pārmaksa pieaug aptuveni 5,5 reizes. Pilni dati un aizdevēju reprezentatīvie piemēri – rakstā Cik maksā 1000 € kredīts.

Noslēgumā

Kredīts pats par sevi nav ne labs, ne slikts – tas ir rīks. Dati rāda, ka lielākā daļa cilvēku aizņemas konkrētām vajadzībām un kredītus atmaksā. Problēmas sākas, kad aizņemas ikdienas tēriņiem vai lai samaksātu citu kredītu, un kad nav rezerves neparedzētiem gadījumiem. Tāpēc svarīgākais jautājums nav “kur ātrāk saņemt naudu”, bet “vai es to spēšu atmaksāt arī tad, ja kaut kas noies greizi”. Ja atbilde ir skaidra “jā”, salīdzini piedāvājumus pēc GPL un kopējās summas un izvēlies īsāko termiņu, ko vari atļauties. Ja nav – labākais lēmums var būt pagaidīt.

Avoti: PTAC (LV portāls), Kredītinformācijas birojs (kavējumi, citu saistību segšana, drošības spilvens), Luminor (nra.lv), Swedbank (LSM). Dati apkopoti 13.10.2026.